8:20 PM | |
Kuram gan negaršo mandarīni? Ņamm, Ziemsvētku nacionālais gardums! Vitamīni un fruktoze, un vispār smuki tie auglīši izskatās. Man gan gadījās viena japāņa memuārus lasīt, kur viš' raksta, ka Japānā visi zina, ka kalnos ejot, tur, kur auksti - nekad līdzi tropiskos augļus neņem. Jo tropiskie augļi, kā melsa tas japānis, atsaucoties uz saviem zinātnes un tautas novērojumiem, vairumā gadījumu uz mūsu miesām iedarbojas kā dzesētājs. Tāpēc, mans mazais draudziņ, ja esi saēdies mandarīnus, kas ir labi un garšīgi, tomēr, ejot laukā, padomā par vajadzību apsiet siltāku šalli un uzvilkt silto cepuri. Citādi sasalsi un vari dabūt klepu. 1. Protams, kad uznāks lielais sals, noteikti kāds izdomās pārbaudīt, vai mēle arī šogad līp pie metāla. Līp gan. Lai dabūtu nost, varot mēģināt uzmanīgi tai vietā uzbērt sāli, jo mēle pielīp ne jau mistisku iemeslu pēc, bet piesalst mēles slapjā āda. Sāls šeit darbosies pēc tā pat principa, kas ceļu (ne)tīrīšanā no sniega. 2. Man pagājšgad nobeidzās divi pāri zābaku. Viens kļuva nelietojams, jo tās pašas sāls dēļ aizgāja tādos plankumos, ka pat stroikā jocīgi bija tādus nēsāt, otram pie mīnus 30 salūza zoles. Tas gan bija škrobīgi, jo čeku kaut kur nobāzu, a zābaki bija krietni – ādas šuvums varētu desmit sezonas kalpot, tik vien sīkuma – ražots Indijā, un indusi laikam nevarēja iedomāties, ka dzīvi cilvēki pie mīnus 30tC viņu botes nēsās, lauzdami zoles. 3. Nu tad tā, kad būs sniegs, un Rīgā SIA Ceļu Pārvalde atkal visu iesālīs un visur būs žļurgas peļķu sālsezeri, iesaku ievaskot auto stiklu, ir tāds šķidrums autopreču nodaļās. Vienu gadu autiņam nolūza logu tīrāmās slotiņas motorīts šofera pusē, tad šamais logu vaskojums izrādījās varen laba lieta – viss slapjums lec nost, es tā pieradu pie tāda komforta, ka par slotiņas remontu tik vasaras vidū atcerējos, kā darāmu lietu. Kad brauc pa lietu – ūdens lāses kā Matrixā pa vējstiklu slīd projām līdzi gaisa plūsmai. Kad kāds redz to pirmoreiz, kā likums – attiecīgā persona blisina acis, bet ātri savācas un gudri izrunājas par modernākajiem sasniegumiem sadzīves ķīmijas rūpniecībā. 4. Oi, atcerējos, kad tīņu gados reiz, trijatā sadzērāmies šnabi, un gājām laukā, pie saviem mīnus 20 grādiem. Gājām, zirgojāmies, ko gan citu apdzērušies tīņi var darīt – parasta vakara pastaiga no dzīvokļa A uz dzīvokli B. Un tad viens draugs pakrita uz muguras, izskatījās – lai ērtāk zvaigznēs palūkotos. Paņirdzām par jauno romantiķi, kamēr pieleca, ka viņš īsti vairs neatbild atrikulētā tekstā. Puisim ''atslēdzās'' ķermeņa siltumapgāde, pakrita un vairs nevarēja piecelties. Labi, ka šnabis bija beidzies savlaicīgi, un mums uz diviem pietika skaidrā prāta palieku - iestiept pudeļbrāli pirmajā tuvākajā kāpņutelpā, kur visādi viņu izvingrinājām, lai atjaunojas asinsrite. Viss apgājās, bet rezumē palika tādi: vislabāk ir nedzert vispār, ja dzer, tad centies izdzert nedaudz mazāk, nekā līdz bezsamaņai, ja tomēr apdzeries un ej laukā, saģērbies atbilstoši ja apdzēries, izgāji laukā puspliks, un jūti, ka būs ziepes, netēlo Koperfīldu, un lien vienalga kurā alā, bet siltumā. | |
|
Komentāru kopskaits: 0 | |