Jaukajiem.Lv

Popularitāti internetā iemantojusi kādas britu ģimenes sociālajos tīklos augšupielādētās fotogrāfijas - attēlos redzams, kā ģimenes mīlulis - suns vārdā Nulle, ik brīdi pavada blakus 2 nedēļas vecajai jaundzimušajai, ne mirkli neatkāpjoties no meitenītes un guļot viņai blakus pat diendusas laikā.

Pēc tam, kad 2006. gadā nomira vācu aitu suņa, kuru sauca Kapteinis, saimnieks. Pēc sava saimnieka nāves suns aizbēga no mājām. Taču pēc nedēļas mirušā saimnieka ģimene atbrauca pie viņa uz kapiem, lai godinātu piemiņu, bet līdzās kapam atrada bēdu nomākto suni, kurš gulēja līdzās kapam un sērīgi smilkstēja. Pēc sava saimnieka nāves Kapteinis reti pamet šo vietu – viņš tikai retu reizi atstāj kapsētu, lai apciemotu savu ģimeni. Taču vienmēr obligāti līdz tumsai viņš atgriežas savā postenī.

Pateicoties tam, ka uzticīgais suns sargāja apmaldījušos divgadīgo mazuli mežā, bērns tika atrasts vesels un neskarts. Mazulis un viņa vācu aitu suns Dišers pastaigājās mājas pagalmā. Tomēr viņi abi pazuda, un māte, konstatējot to, sacēla trauksmi. Rezultātā, pēc 14 stundu ilgas meklēšanas, policijas virsniekiem tomēr izdevās atrast pazudušos, jo viņi sadzirdēja skaļu raudāšanu, kas nāca no krūmiem, kuri atradās dažu metru attālumā no meža ceļa. Atrodot bērnu, glābēji ieraudzīja viņam līdzās sēžam uzticamo suni Dišeru, kurš sargāja savu mazo draugu.

Kādu nakti vīrietis brauca ar velosipēdu, taču viņu notrieca. Vainīgais tā vietā, lai palīdzētu cietušajam, aizbēga no avārijas vietas, bet notriektais vīrietis gulēja ceļa malā līdz pašam rītam. Cietušo atrada tikai no rīta. Garāmgājējs pamanīja sasistu velosipēdu ceļa malā, bet tam blakus nekustīgi gulēja vīrietis un viņa neskartais suns. Grozs, kuru vīrietis piestiprināja pie velosipēda, lai varētu tur vest savu suni, mētājās zemē. Cirtušais vīrietis nogulēja ceļa malā 8-12 stundas, bet viņa bēdu nomāktais suns, kernterjera sajaukums, visu laiku atradās blakus savam saimniekam.

63 gadus vecā franču komūnas iemītniece Sorga gribēja nošauties savas mājas iekšpagalmā. Taču viņas mīlošais suns negribēja uz mūžu atvadīties no savas saimnieces un nogāza viņu zemē, lai izsistu viņai no rokām ieroci. Rezultātā sieviete trāpīja sev krūtis, bet tas nebija dzīvību apdraudošs ievainojums, tāpēc viņa pavisam ātri atveseļojās.

Reiz itāliete Marija Margarita Loki atrada laukā pamestu klaiņojošu vācu aitu suni un paņēma viņu pie sevis, nosaucot šo suni par Tomiju. Sieviete ir devusi patvērumu vairākiem klaiņojošiem suņiem, taču, kā apgalvo viņas draugi, Tomijs bija šai sievietei ļoti pieķēries. Viņa katru dienu gāja ar suni uz baznīcu, bet mācītājs ļāva Tomijam klusiņām sēdēt savai saimniecei pie kājām. Pēc sievietes nāves šajā baznīcā notika mirušās piemiņas dievkalpojums, kurā Tomijs piedalījās kopā ar pārējiem bēriniekiem. Kopš tā laika, kad baznīcas zvans sāk sludināt par tuvojošos dievkalpojumu, suns vienmēr dodas uz baznīcu. Viņš tik ļoti skumst pēc savas saimnieces, ka pacietīgi gaida viņas atgriešanos baznīcā, kur notika viņas piemiņas dievkalpojums.

Šis stāsts vēsta par uzticamu mīlestību un draudzību starp dzīvniekiem. Kādā Ķīnas pilsētā atrada suni, kurš sargāja citu suni, kuru notrieca automobilis. Tai pat laikā viņš centās to aizstāvēt, absolūti nebaidoties no mašīnām. Pēc aculiecinieku vārdiem, suns pa retam bakstīja ar purnu savu nelaimīgo draudzeni, cenšoties viņu pamodināt. Uzticamais draugs nosēdēja viņai līdzās vairāk nekā 6 stundas. Vietējais miesnieks Sjao Vu stāsta, ka bieži redzējis viņus abus, pastaigājamies kopā.

Kāds 60 gadus vecs vīrietis nolēma pamedīt pīles. Viņš paņēma sev līdzi uzticamo suni un devās uz upes krastu. Tomēr uz upes bija pārāk plāns ledus, tāpēc vīrietis uzreiz „ielūza iekšā”, kolīdz uzkāpa uz sasalušās upes virsmas, lai paņemtu pīli. Notikuma vietas tuvumā esošie mednieki uzreiz izsauca glābējus. Kamēr atbrauca glābēji, uzticamais suns staigāja pa ledu turpu-šurpu, cenšoties izglābt savu saimnieku, kurš savukārt dzina projām suni no āliņģa, uztraucoties par savu četrkājaino draugu.

Daudzi suņi ļoti skumst pēc saviem saimniekiem, ja ar viņiem kaut kas notiek. Tā bija arī ar balto haskiju vārdā Zanders, kuru Džons Dolans paņēma pie sevis mājās no patversmes pirms 5 gadiem. Dolana kungam nācās doties uz slimnīcu sakarā ar ādas problēmām. Taču suns ļoti skuma pēc sava mīļotā saimnieka, kļuva ļoti nomākts un bezmērķīgi klīda pa māju. Galu galā Zanders trijos naktī aizbēga no mājām, pie kam viņam kaut kādā veidā izdevās atrast slimnīcu, kur gulēja Dolana kungs. Slimnīcas darbinieks ieraudzīja apmaldījušos suni uz ielas, bet medmāsiņa piezvanīja pa tālruni, kas bija norādīts uz suņa kakla siksnas. Tas bija Džona Dolana mobilā tālruņa numurs – viņš atbildēja uz telefona zvanu, atrodoties savā palātā. Vēlāk Dolana sieva aizveda Zanderu mājās, taču uzticamais suns jau pavisam drīz apciemoja savu saimnieku otro reizi. Starp citu, slimnīca atradās 3 kilometru attālumā no mājām.

2001. gada 11. septembrī aklais skaitļošanas tehnikas speciālists Omārs Eduards Rivjers strādāja Pasaules tirdzniecības centra 71. stāvā ar savu suni-pavadoni vārdā Dorado. Kad aizdzītā lidmašīna ietriecās tornī, Rivjers zināja, ka viņa evakuēšana aizņems pārāk daudz laika, taču gribēja, lai viņa labradors-retrīvers izglābtos. Tāpēc viņš atāķēja sunim siksniņu uz cilvēku pārpildītajām kāpnēm. „Es domāju, ka ar mani viss ir cauri – bija ļoti liels troksnis un neciešams karstums, taču es gribēju dot Dorado iespēju izglābties. Tāpēc es atāķēju viņam siksniņu, paglaudīju viņu, pagrūdu viņu un devu komandu iet projām”, – stāsta Rivjera. Dorado sāka grūst lejā evakuējošos cilvēku masa, taču pēc dažām minūtēm Rivjera sajuta suni, kurš piebakstīja viņam pie kājām – Dorado atgriezās pie viņa. Dorado un vēl viens centra darbinieks palīdzēja Rivjeram pārvarēt 70 stāvus, kas prasīja apmēram vienu stundu. Drīz vien pēc tam, kad viņi bija tikuši ārā no torņa, ēka sagruva. Rivjera saka, ka viņam par savu dzīvību jāpateicas savam uzticamajam sunim.